Par mani

Mans fotoattēls
Ikkatram no mums ir sapnis... Bet bieži vien mēs tikai sapņojam! Ir cilvēki, kas iedvesmo, ir lietas, kas iedvesmo, ir notikumi, kas iedvesmo. Mani iedvesmoja māsa,vecas mēbeles un mani bērni! Laikam dažreiz jābeidz sapņopt un jāķeras pie darbiem - darbiem, kas ikdienu padara skaistāku. Citiem tas var patikt, var nepatikt, bet ja tā ir sapņa realizācija, tad tas attaisno visu! Idejas dažreiz tiek aizņemtas no līdzīgi domājošiem cilvēkiem, bet iesākumā ir no kāda jāmācās - kaut vai drosmi uzņemties un izmēģināt! Es ilgu laiku pavadīju internetā, apbrīnojot cilvēkus, kas no vienkāršām lietām spēja radīt brīnumus, tagad ķēros pati tam, kas jau sen man tik ļoti patika! Nejauciet, es neko nerestaurēju, es dodu lietām citu dzīvību un pati eksperimentēju - kas būs, ja izdarīt tā, vai šitā! :) Gadās arī, ka nekas labs nesanāk, bet nu pārsvarā jau sliktāk nekļūst! Un ja nu gadījumā Jums mājās ir kāda mēbele, kas kliedz pēc pārmaiņām - iedodiet man! ;) Paskatīsimies, kas no tā var sanākt :)

ceturtdiena, 2011. gada 28. jūlijs

3. 800 pērlītes

Ko var darīt sieviete stāvoklī? Sevišķi, kad aiziet dekrēta atvaļinājumā... Man bija tipiska mājas dzīve, kas bija veltīta pārsvarā vecākajam puikam Ernestiņam, jo gribējās, lai viņš vēl izbauda 100% uzmanību no manas puses... Bet sanāca tā, ka šis atvaļinājums iekrita visnepatīkamākajā laikā - februāris/marts, kad stiprs sals mijas ar riktīgu slapjdraņķi. Bija vien no tām dienām, kad ārā iet vairs nevarēja un mani nomāca doma, ko darīt ar TO kumodi :) Izdomāju, ka jānoņem krāsa un tad jau redzēs :)
Tā bija vienkārša kurpju kumode. Savu funkciju tā veica, bet laikam ne tik ļoti, cik gribētos :) Tad jau sāka rosīties domas par to, ka vajag mainīt arī tās funkcionālo pielietojumu. Projekts tika atlikts... Piedzima Tomass, pienāca vasara, bet kumode bēdīgi stāvēja kaktā, tikai jau ar noņemtu krāsu. Bija cilvēki, kas teica, ka tagad tā izskatās labi, jo izskatās, kā veca :) Nē, es nebiju ar mieru. Bija vairāki varianti, bet nu sāku ar kumodes gruntēšanu...

Hmm, kā būtu, ja tā paliktu balta? Jā, forši, bet tomēr – kaut kā trūkst!!!
Protams, pērlīšu!!! Zvans draugam un man mājās ir 800 pērlītes!!! Nu, re, arī rezultāts!!!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru