Rāmja aizmuguri rotāja avīzes no 1940.gada... Cik žēl, ka uz rāmjiem bija tikai mazas skariņas no avīžu slejām...
Nu te ir rezultāts :)
Par mani
- Sanny
- Ikkatram no mums ir sapnis... Bet bieži vien mēs tikai sapņojam! Ir cilvēki, kas iedvesmo, ir lietas, kas iedvesmo, ir notikumi, kas iedvesmo. Mani iedvesmoja māsa,vecas mēbeles un mani bērni! Laikam dažreiz jābeidz sapņopt un jāķeras pie darbiem - darbiem, kas ikdienu padara skaistāku. Citiem tas var patikt, var nepatikt, bet ja tā ir sapņa realizācija, tad tas attaisno visu! Idejas dažreiz tiek aizņemtas no līdzīgi domājošiem cilvēkiem, bet iesākumā ir no kāda jāmācās - kaut vai drosmi uzņemties un izmēģināt! Es ilgu laiku pavadīju internetā, apbrīnojot cilvēkus, kas no vienkāršām lietām spēja radīt brīnumus, tagad ķēros pati tam, kas jau sen man tik ļoti patika! Nejauciet, es neko nerestaurēju, es dodu lietām citu dzīvību un pati eksperimentēju - kas būs, ja izdarīt tā, vai šitā! :) Gadās arī, ka nekas labs nesanāk, bet nu pārsvarā jau sliktāk nekļūst! Un ja nu gadījumā Jums mājās ir kāda mēbele, kas kliedz pēc pārmaiņām - iedodiet man! ;) Paskatīsimies, kas no tā var sanākt :)
trešdiena, 2011. gada 21. septembris
Vecais rāmis jaunajam spogulim
Dzīvojoties pa laukiem, ieskatījos, kas pārtaisāms varētu būt vecajā šķūnī. Un man par prieku es atradu divus ļoti skaistus rāmjus... šie rāmji bija oriģinālie, kas nāca līdzi vecajai mājai.
Kāpnes
Kāpnes... mans sapnis bija par skaistām kāpnēm ar baltu mīkstu paklāju, taču... :)) Ha ha, laikam domas mainās :) Un sapņiem tad jāpieņem realitāte :)
tā nu viss sākās... Tika uzcepta konstrukcija... Kāpņu izvēle bija laikam netipiska Latvijas standartiem - negribēju tipisku risinājumu, zināju, ak gribu, lai telpa zem kāpnēm būtu izmantojama mantu novietošanai. Tad nu veidojās šāda konstrukcija...
tā kā gaidījām ciemiņus un kāpnes neradīja nopietnu iespaidu, krāsojot betona grīdu, tika nokrāsotas arī kāpnes. Tad nu pus gadu izmantojām smuki pelēkzilas kāpnes :)
Smuki, vai ne? :)
Tad tika nopirkti dēļi, piegriezti, piemērīti...
un te nāca mans mīļākais darbs - KRĀSOT!!!
Es gribēju melnus pakāpienus un baltas starpas, taču nonācām pie secinājuma, ka pagaidām būs tumšā riekstkoka krāsa...
tā nu viss sākās... Tika uzcepta konstrukcija... Kāpņu izvēle bija laikam netipiska Latvijas standartiem - negribēju tipisku risinājumu, zināju, ak gribu, lai telpa zem kāpnēm būtu izmantojama mantu novietošanai. Tad nu veidojās šāda konstrukcija...
Tad tika nopirkti dēļi, piegriezti, piemērīti...
un te nāca mans mīļākais darbs - KRĀSOT!!!
Tad nāca klāt parketa grīda
Abonēt:
Ziņas (Atom)